\*25 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

aim|izā *25 s pereisa ▫ namatēvs
bikt|izā *25 s pihiisa ▫ biktstēvs
ilgõ|razā *25 s hülgerasv ▫ roņu tauki
  • Sǭrlizt ja rū’nlizt sīebõd ilgõ ra’zzõ. Saarlased ja ruhnlased söövad hülgerasva. ▫ Sāmsalieši un roņsalieši ēd roņu taukus. 74.41
izā *25 s isa ▫ tēvs
  • izā pie’rrõ [laps on] isasse ▫ [atsities] tēvā 79/3
  • Ma neiz eņtš i’zzõ u’nsõ. Ma nägin oma isa unes. ▫ Es redzēju savu tēvu sapnī. Mēg izāks ke’imõ mie’rsõ. Me isaga käisime merel. ▫ Mēs ar tēvu gājām jūrā. Mēg mǟ’dlõm eņtš i’žḑi. Me mälestame oma isasid. ▫ Mēs pieminam savus tēvus. Ta lǟ’b eņtš izā riekkõ. Ta läheb oma isa teed. ▫ Viņš iet sava tēva ceļu. KK77a
izā|izā *25 s isaisa ▫ tēvatēvs
jelāj|vȯzā *25 s loomaliha, veiseliha ▫ liellopu gaļa = sūr|jelāj|vȯzā
kozā *25 s

(a) kärn -a, korp ▫ krevele

(b) nahk, kirme (vedelikul) ▫ plēve (šķidrumiem)
kõuvõ|piezā *25 s tuulepesa ▫ vējaslota KK34II10
kõzā *25 s

(a) viha, tigedus ▫ dusmas, naids
  • kõ’zzõ pi’ddõ viha pidada ▫ turēt naidu Mt5.21
  • Mi’n u’m seļļi kõzā, ku ma a’ilõks nǭ’gõst ulzõ. Mul on selline viha, et ma jookseksin nahast välja. ▫ Man ir tādas dusmas, ka es izskrietu no ādas ārā. Paldiņ ta u’m seļļiz kõzā allõ. Praegu ta on sellise viha all. ▫ Pašlaik viņš ir tādās dusmās [~ zem tādām dusmām]. Ta kõzās nä’gțõb ambidi. Ta näitab vihaga hambaid. ▫ Viņš dusmās rāda zobus. Sīlmad je’dsõ kõzāks īeb kērabizõks. Silmade ees läheb vihaga kirjuks. ▫ Acu priekšā no dusmām sametas raibs. Alā nä’gț eņtš kõ’zzõ muntõn. Ära näita oma tigedust teistele. ▫ Neizrādi savas dusmas citiem. KK77 a; 86a48; KK77b
(b) pahandus ▫ nepatikšanas
  • Mikīļõst vȯ’ļ set kõ’zzõ. Mikīļist oli ainult pahandust. ▫ No Miķeļa bija tikai nepatikšanas. J16
krozā *25 s koorik ▫ krevele
  • Īeb kūja krozā. Jääb kuiv koorik (hõõrdunud kohast). ▫ Paliek sausa krevele. KK77
lēba|izā *25 s leivaisa ▫ apgādnieks
mī’e|izā *25 s meheisa (äi) ▫ vīratēvs EIIIe
naiz|izā *25 s naiseisa, äi ▫ sievastēvs EIIIe
pa’ŗ|izā *25 s pardiisa ▫ pīļtēviņš
piezā *25 s

(a) pesa ▫ ligzda
  • pie’zzõ tī’edõ pesa ehitada ▫ taisīt ligzdu
  • Mēg tīemõ eņtšõn pie’zzõ. Me teeme enesele pesa. ▫ Mēs taisām sev ligzdu. Līndõd tīebõd pe’žḑi. Linnud teevad pesi. ▫ Putni taisa ligzdas. KK77 a
(b) pesakond ▫ metiens
  • pȯrzõd piezā pesakond põrsaid ▫ sivēnu metiens KK77 a
razā *25 s rasu, rasv ▫ tauki
  • nīerõd razā neerurasv ▫ nieru tauki; si’žgõnd razā ploomirasv ▫ iekšu tauki
  • Nīerõd razā, se u’m se sieldõ razā. Neerurasv, see on see selge rasv. ▫ Nieru tauki, tie ir tie skaidrie tauki. KK78
rišt|izā *25 s ristiisa ▫ krusttēvs
sigā|vȯzā *25 s sealiha ▫ cūkgaļa
si’žgõnd|razā *25 s kõhuõõnerasv, ploomirasv ▫ iekšu tauki
sūr|jelāj|vȯzā *25 s loomaliha, veiseliha ▫ liellopu gaļa = jelāj|vȯzā
tazā *25 s siledus ▫ gludums, līdzenums
tūl|piezā *25 s tuulepesa ▫ vējslota = tūl|lūdõ, tūļ|lūdõ
vizā *25 adj

(a) kõva ▫ ciets
  • vizā pē’gõz kõva pähkel ▫ ciets rieksts; vizā kui ki’v kõva kui kivi ▫ ciets kā akmens; vizāks lǟ’dõ paaduda ▫ sacietēt 2Kr3
  • Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ. Oinas pani talle oma kõvade sarvedega vastu pead. ▫ Auns lika ar saviem cietajiem ragiem viņam pa galvu. Vālda lēba u’m vizā ne’iku tēgal. Sai on kõva nagu telliskivi. ▫ Baltmaize ir cieta kā ķieģelis. J17; KK77 a
(b) kare ▫ ciets, kaļķains
  • vizā ve’ž kare vesi ▫ ciets ūdens
(c) kõva, raske ▫ ciets, ciešs
  • vizā u’ņ kõva uni ▫ ciets miegs D18
(d) kindel ▫ drošs
  • vizāks tī’edõ kindlaks teha ▫ noskaidrot, noteikt
vȯzā 1 *25 s osa ▫ daļa
vȯzā 2 *25 s liha ▫ gaļa
  • lī’ebi vȯzā rasvane liha ▫ trekna gaļa; nī’emõ vȯzā loomaliha, lehmaliha ▫ govs gaļa, liellopu gaļa; pu’nni vȯzā tailiha ▫ liesums; sūoli vȯzā soolaliha ▫ sālīta gaļa; priš vȯzā värske liha ▫ svaiga gaļa; sigā vȯzā sealiha ▫ cūkgaļa; vȯzā škē’lõd lihaviilud ▫ gaļas šķēles KK78a15
vȭrõz|izā *25 s võõrasisa ▫ patēvs EIIIe
võzā *25 s võsu ▫ atvase

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra